Par mums

Misija

Ar mūsdienīgiem pakalpojumiem un aizrautīgiem darbiniekiem mēs savienojam Baltiju ar visu pasauli. 

Vērtības

Atvērtība
Mērķtiecība  
Atbildība

Vīzija

Pirmā izvēle Tavam sūtījumam. 

13. – 17. gadsimts 

Pasts tikai oficiālai korespondencei

13. gadsimtā Rīga ietilpst Livonijas ordeņa un Hanzas pilsētu savienības pasta darbības zonā. Šīs organizācijas pastu izmanto tikai savām vajadzībām.
1580. gadā Hanzas pilsētu savienība izdod pirmos zināmos noteikumus par ziņnešu darbu un algām – Botenordnung, kas ir spēkā arī tagadējās Latvijas teritorijā.
16. gadsimtā darbojas jau dažādas pasta organizācijas – valdnieku galmos, klosteros, universitātēs, pilsētās un lieltirgotāju apvienībās.
No 1581. līdz 1621. gadam, kad Rīga ir pakļauta Polijas karalistei, un līdz 1710. gadam, kad tā ir Zviedrijas karalistes Vidzemes guberņas sastāvdaļa, pasta satiksmi izmanto tikai amatpersonas karalistes un pilsētas pārvaldes vajadzībām.


17. gadsimts

Publiskā pasta dibināšana Rīgā

1632. gadu uzskata par pasta dibināšanas gadu tagadējās Latvijas teritorijā. Zviedrijas karaļa ieceltais Vidzemes un Prūsijas pastmeistars Jēkabs Bekers Jacob Becker) Rīgā noorganizē regulāru publisko pastu, ko izmanto tirgotāji un pārējie iedzīvotāji.
Sākotnēji pasts ir pastmeistara privāts uzņēmums, kas sedz savus izdevumus un gūst peļņu no saņemtās sūtījumu apmaksas. Pasts arī saņem ikgadējas dotācijas no Rīgas Rātes un Vidzemes gubernatora.
1644. gadā Vidzemes pasta satiksmi pieslēdz Stokholmas pastam Zviedrijā.
1685. gadā Kurzemes hercogs Fridrihs Kazimirs dibina savu pasta iestādi un pieprasa atcelt zviedru varas iestāžu pasta darbību, taču Zviedrijas karalis Kārlis XI šai prasībai nepievērš uzmanību, pastāvot uz savām tiesībām Kurzemē.


18. – 19. gadsimts

Pirmās pastmarkas un pasta attīstība Krievijas impērijā

1710. gada 5. jūlijā Krievijas karaspēks Pētera I vadībā ieņem Rīgu un tā kļūst par Krievijas impērijas sastāvdaļu.
1714. gada 24. septembrī Krievijas senāts izdod rīkojumu par regulāra publiskā pasta darbības uzsākšanu līnijā Rīga–Valka–Tartu–Narva–Sanktpēterburga. Šī līnija ar turpinājumu Rīga¬–Klaipēda kļūst par Krievijas impērijas galvaspilsētas Sanktpēterburgas galveno satiksmes līniju ar ārzemēm. Jaunas izmaiņas Kurzemes pasta satiksmē rada vilcienu parādīšanās.
1839. gadā no Pēterpils uz Varšavu ierīko garāko Krievijas telegrāfa līniju, kura šķērso arī Latvijas teritoriju.
1840. gada 1. maijā Lielbritānijā tiek izdota pasaulē pirmā pastmarka, pazīstama kā Penny Black, uz kuras attēlots karalienes Viktorijas portrets. Dažas dienas vēlāk pastmarkas Lielbritānijā tiek ieviestas vispārējā lietošanā.
1843. gadā Rīgas pasta kantoris pārceļas uz telpām Kungu ielā 33 un kļūst par Rīgas sākumpunktu, no kura mēra attālumu līdz jebkurai citai apdzīvotai vietai.
1857. gadā tiek iespiestas Krievijā pirmās pastmarkas, kas kļūst arī par pirmajām pasta satiksmes pastmarkām tagadējās Latvijas teritorijā.
1862. gada 15. decembrī Liverpūlē iznāk pirmais filatēlistiem domātais izdevums The Monthly Advertiser.
1874. gadā Šveices galvaspilsētā Bernē notiek starptautisks kongress, kurā dibina Vispārējo pasta savienību, kas vēlāk tiek pārdēvēta par Pasaules pasta savienību.
1881. gadā Bella sabiedrība Rīgā sāk ierīkot pirmās telefona līnijas.


20. gadsimts

Latvijas Republikas pasta dibināšana

1905. gadā atklāj I.Novikova projektēto Rīgas pasta kantora ēku tagadējā Aspazijas bulvāra un Krišjāņa Barona ielas stūrī.
1918. gada 19. decembrī tiek izdota pirmā Latvijas pastmarka, 26. decembrī sāk darboties Latvijas valsts dibinātās pasta iestādes, 27. decembrī vācu okupācijas vara nodod Latvijas valdībai Rīgas pastu. 
1920. gada 2. janvārī Ministru kabinets apstiprina Pasta un telegrāfa virsvaldes iekārtu. Sākas pasta satiksmes tiešais darbs.
1921. gada jūlijā Latvijas pastu sāk pārvadāt arī ar gaisa transportu.
1921. gada 1. oktobrī pēc valsts atzīšanas de iure Latviju uzņem Pasaules pasta savienībā.
1927. gada 7. maijā tiek dibināta Latvijā pirmā filatēlistu organizācija.
1936. gadā Latvija pirmoreiz piedalās starptautiskā filatēlijas izstādē Kēnigsbergā, Vācijā (tagadējā Kaļiņingrada Krievijā).

Latvijas pasts padomju un nacistu okupācijas laikā 

1940. gada 9. septembrī padomju okupācijas vara pilnībā pārņem pasta nozares vadību.
1940. gada nogalē tiek pārtraukta Latvijas pasta tieša satiksme ar ārzemēm.
1941. gada 1. jūlijā Rīgā ienāk vācu karaspēks un dažu dienu laikā pārņem pasta, telegrāfa un telefona iestādes.
1944. gada 12. oktobrī vācu karaspēks atkāpdamies nodedzina Rīgas pasta kantora ēku. Dienu vēlāk Rīgā ienāk padomju karaspēks un nekavējoties pārņem sakaru nozares vadību.
1954. gadā Rīgas Pasta kantori pārdēvē par Rīgas pastu, un tā pakļautībā atrodas 39 sakaru nodaļas.
1955. gadā izveido Latvijas PSR Sakaru ministriju, kas pārrauga arī pasta nozares darbību.
1965. gadā 1. oktobrī atklāj jauno Rīgas Galvenā pasta ēku Stacijas laukumā.

Neatkarīgas valsts pasta atjaunošana

1991. gada 19. oktobrī tiek izdota pirmā atjaunotās Latvijas Republikas pastmarku sērija.
1992. gada 2. janvārī tiek dibināts valsts uzņēmums Latvijas Pasts.
1992. gadā Latvijas Pasts ar ASV noslēdz pirmo līgumu par starptautiskajiem naudas pārvedumiem.
1992. gada maijā Latvijas Pasts pirmoreiz piedalās starptautiskā filatēlijas izstādē Esenē, Vācijā.
1992. gada 17. jūnijā Pasaules pasta savienība pieņem lēmumu par Latvijas atjaunošanu šajā organizācijā.
1992. gada 30. jūnijs ir pēdējā diena, kad pasta pakalpojumu apmaksai Latvijā drīkst izmantot padomju pastmarkas.
1994. gada 31. maijā izsludina Pasta likumu, atbilstoši kuram Latvijas Pasts kļūst par valsts iestādi.
1994. gadā nodibina Baltijas pasta savienību.
1994. gadā Latviju uzņem Eiropas pasta savienībā.
1994. gadā Seulā, Dienvidkorejā, notiek Pasaules pasta savienības 21. kongress, kurā pirmoreiz piedalās arī Latvija.
1997. gada 11. martā izsludina grozījumus Pasta likumā un Latvijas Pasts kļūst par bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību .

21. gadsimts

Pasta tirgus liberalizācija un pievienošanās eirozonai

2004. gada 30. aprīlī Latvijas Pasts pirmais Latvijā saņem Eiropas Savienības prasībām atbilstošu vispārējo pasta pakalpojumu licenci.
2004. gada 1. maijā Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībai stājas spēkā grozījumi Pasta likumā, kas paredz pakāpenisku Latvijas Pasta monopolstāvokļa samazināšanu līdz 2013. gadam.
2004. gada 15. jūlijā Latvijas Pasta  jaunā šķirošanas kompleksa pamatos tiek svinīgi iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.
2004. gada 1. novembrī Latvijas Pasts  kļūst par valsts akciju sabiedrību.
2006. gada oktobrī tiek atklāts pasta šķirošanas komplekss Starptautiskās lidostas Rīga teritorijā.
2013. gada 1. janvārī Latvijas Republikas teritorijā brīvai konkurencei tiek pilnībā atvērts pasta tirgus.
2013. gada 30. janvārī tiek izdotas pirmās Latvijas Republikas pastmarkas ar dubulto lata un eiro nominālvērtību.
2014. gada 2. janvārī Latvijai pievienojoties eirozonai Latvijas Pasts izdod pirmās pastmarkas, kuru vērtība atspoguļota tikai eiro.
2014. gadā no janvāra līdz martam 302 pasta nodaļās bez maksas notiek latu apmaiņa pret eiro. Latvijas ir otrā eirozonas valsts, kurā naudas maiņai pārejā uz eiro tiek izmantotas pasta nodaļas. 

Kaspars Rokens

Padomes priekšsēdētājs

Izglītība: Maģistra grāds biznesa vadībā Rīgas Ekonomikas augstskolā un inženierzinātnēs RTU.

Kaspars Rokens ir energobūvniecības eksperts ar pieredzi starptautisku uzņēmumu vadībā. K. Rokens šobrīd ir AS Latvenergo padomes priekšsēdētāja vietnieks un SIA Volburg izpilddirektors, bijis uzņēmuma AS RB Rail valdes loceklis un operacionālais direktors, kā arī būvkompānijas SIA Velve valdes priekšsēdētājs, vairākus gadus vadījis Schneider Electric koncerna meitas uzņēmumus Baltijā.

 

Māris Macijevskis

Padomes loceklis

Izglītība: Maģistra grāds starptautiskajā ekonomikā Latvijas Universitātē, bakalaura grāds ekonomikā un biznesa vadībā Rīgas Ekonomikas augstskolā un starptautiskais CFA grāds finansēs.

Mārim Macijevskim ir pieredze augsto tehnoloģiju nozarē, finanšu jomā, kā arī transporta nozarē. Šobrīd M. Macijevskis ir VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija padomes loceklis. Pirms tam bijis finanšu direktors un valdes loceklis Nasdaq kotētā augsto tehnoloģiju uzņēmumā HansaMatrix, kā arī vairākus gadus ieņēmis vadošus amatus AS Citadele banka korporatīvo finanšu jomā.

2024. gada 15. februārī ir ievēlēta VAS Latvijas Pasts pagaidu padome. Padome savas pilnvaras pildīs, līdz atklātā konkursā tiks izvēlēti jauni padomes locekļi.

Ģirts Rudzītis, valdes priekšsēdētājs (CEO) 

 

Ģirta Rudzīša atbildība ir uzņēmuma stratēģiskā un operacionālā, kā arī iesaistīto pušu vadība. 

Ģirtam Rudzītim ir starptautiska biznesa un pārmaiņu vadības, kā arī stratēģiju izstrādes un ieviešanas pieredze, vadot AS Grenardi Group un SIA Schneider Electric Baltic Distribution Centre, kā arī virzot SIA Schneider Electric Latvija biznesa attīstību Baltijas valstīs.  

Viņam ir augstākā profesionālā izglītība tūrisma uzņēmējdarbībā, kas iegūta Biznesa augstskolā Turība. 

Pilnvaru termiņš: 13.01.2030. 

Andris Puriņš, valdes loceklis (CFO) 

 

Andra Puriņa galvenā atbildības joma ir uzņēmuma finanšu vadība.  

Profesionālo pieredzi Andris Puriņš ieguvis, strādājot SIA KPMG Baltics par asociēto direktoru un projektu vadītāju, kā arī ieņemot dažādus ar finanšu vadību saistītus amatus vairākos lielos Latvijas uzņēmumos. Iepriekš Andris Puriņš Latvijas Pastā ieņēmis Finanšu vadības departamenta direktora amatu un bijis AS Augstsprieguma tīkls revīzijas komitejas priekšsēdētājs. Andris Puriņš ir arī Vidzemes Augstskolas padomes loceklis.  

Viņam ir maģistra grāds profesionālajā grāmatvedībā Londonas Universitātē, bakalaura grāds ekonomikā un biznesa vadībā Rīgas Ekonomikas augstskolā, sertifikāts par augstāko izglītību ekonomikā Sauthemptonas Universitātē, Lielbritānijas Sertificētu grāmatvežu asociācijas biedrs (FCCA). 

Pilnvaru termiņš: 08.01.2028. 

Dita Mirbaha, valdes locekle (CCO) 

 

Ditas Mirbahas atbildība ir kapitālsabiedrības biznesa attīstība, inovāciju ieviešana un pārdošanas rādītāji. Dita Mirbaha ir uzkrājusi plašu mārketinga un pārdošanas vadības pieredzi SIA DPD Latvija un SIA Newcon Hospitality Group 

Biznesa augstskolā Turība viņa ir ieguvusi maģistra grādu biznesa psiholoģijā un cilvēkresursu vadībā uzņēmējdarbībā un profesionālo bakalaura grādu sabiedriskajās attiecībās. 

Pilnvaru termiņš: 13.01.2030. 

 

Valdes locekļu atalgojums:

VAS Latvijas Pasts valdes locekļu atlīdzība noteikta, pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma un Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumu Nr.63 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu, kā arī valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” prasībām, kā arī Pārresoru koordinācijas centra “Vadlīnijām publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanai”.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar iepriekšminētajiem normatīvajiem aktiem VAS Latvijas Pasts iedalāma lielo kapitālsabiedrību grupā, ar padomes lēmumu VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzība ir noteikta 10 225 EUR apmērā un valdes locekļu mēneša atlīdzība noteikta 9 202 EUR apmērā.

 

Valsts akciju sabiedrības Latvijas Pasts valdes reglaments. 

Latvijas Pasta valdes locekļu atalgojuma politika. 

 

 

Datu apstrāde atlases procesā

Personas datu apstrādes paziņojums

Lai izvērtētu Jūsu kā pretendenta atbilstību, mums kā Darba devējam ir jāapstrādā Jūsu personas dati.
 

Pārzinis un tā kontaktinformācija

Darba devējs informē, ka attiecībā uz Pretendenta personas datu apstrādi, Darba devējs ir uzskatāms par personas datu pārzini Vispārīgās datu aizsardzības regulas izpratnē.

Darba devēja kontaktinformācija par personas datu apstrādes jautājumiem:

Adrese: Ziemeļu iela 10, Lidosta „Rīga” Mārupes pagasts, Mārupes novads, LV-1053;

E-pasta adrese: gints.puskundzis@pasts.lv
 

Personas dati

Personas dati ir jebkāda informācija par identificētu vai identificējamu fizisku personu, šajā gadījumā Pretendentu. Pretendenta personas datus Darba devējs apstrādā tikai tādā apjomā, cik tas ir pamatoti nepieciešams, ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu prasības.
 

Darba devējs var apstrādāt šādas personas datu kategorijas, piemēram:

  • Identifikācijas dati: vārds, uzvārds, personas kods;
  • Kontaktinformācija: adrese, e-pasts, tālrunis;
  • Kvalifikāciju raksturojošie dati: izglītība, darba pieredze, CV un pieteikumā ietvertā informācija;
  • Rekomendācijas: bijušā darba devēja pārstāvja identitāte un kontaktinformācija, atsauksmes saturs;
  • Atlases procesā radītie dati: testi, uzdevumi, intervijas un to laikā iegūtā informācija;
  • Sodāmība: informācija par sodāmību Pretendentam, kuram darba pienākumu izpildei nepieciešama šāda pārbaude saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām vai citiem saistošajiem normatīvajiem aktiem;
  • Bankas konts: ja Pretendentam tiek izteikts darba piedāvājums, bankas konts darba līguma sagatavošanai un algas pārskaitīšanai;
  • Videoieraksts: ja Pretendents tiek uzaicināts uz interviju, informējam, ka Darba devēja telpās tiek veikta videonovērošana;
  • Citi dati: visi citi dati, ko Pretendents pēc saviem ieskatiem iesniedzis atlases procesā.

Aicinām Jūs nesniegt personas datus, kas nav nepieciešami atlases procesam, piemēram, informāciju par grūtniecību un ģimenes stāvokli, informāciju par reliģisko vai filozofisko pārliecību, informāciju par seksuālo orientāciju u.tml.

Gadījumos, ja Pretendents iesniedz personas datus, kas nav vajadzīgi un/vai nav atbilstoši atlases procesam (piemēram, reliģiskā pārliecība), Darba devējs iespēju robežās tos dzēš/aizklāj u.tml.
 

Apstrādes nolūki un tiesiskie pamati

Mērķis Personas dati Tiesiskais pamats
Pretendentu atlase Identifikācijas dati, kontaktinformācija, kvalifikāciju raksturojošie dati, rekomendācijas, atlases procesā radītie dati, citi dati
Piekrišana: Pretendents ar savu aktīvu darbību iesūta pieteikumu un CV
Pretendentu datu bāzes uzturēšana Identifikācijas dati, kontaktinformācija, kvalifikāciju raksturojošie dati, rekomendācijas, atlases procesā radītie dati, citi dati Piekrišana: Pretendents ar savu aktīvu darbību izvēlas uzglabāt CV datu bāzē, lai saņemtu informāciju par darba piedāvājumiem nākotnē
Pretendentu izvērtēšana (izvērtēt tā atbilstību Darba devēja noteiktajiem kritērijiem)  Identifikācijas dati, kontaktinformācija, kvalifikāciju raksturojošie dati, rekomendācijas, atlases procesā radītie dati, citi dati Darba devēja likumīgās intereses, piemēram, labāko darbinieku atlase, lai nodrošinātu efektīvu darbību
Komunikācija ar Pretendentu Kontaktinformācija
Piekrišana: Pretendents ar savu aktīvu darbību iesūta pieteikumu
Darba līguma sagatavošana Identifikācijas dati, kontaktinformācija, bankas konts Līguma noslēgšana un juridisku pienākumu izpilde saskaņā ar Darba likumu
Izpildīt normatīvā regulējuma prasības, piemēram, attiecībā uz valdes un padomes locekļiem Ar normatīvo regulējumu noteiktie personas dati, piemēram, sodāmība Juridisku pienākumu izpilde
Nodrošināt drošu vidi un aizsargātu savu nekustamo īpašumu, Darba devēja telpās tiek veikta videonovērošana Videoieraksts Leģitīmās intereses – nekustamā īpašuma aizsardzība, vitālās intereses – drošība darba vidē

Attiecībā uz valdes un padomes locekļiem ir attiecināmas arī Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta ceturtās daļas prasības. Attiecīgi tiek pārbaudīti arī papildus personas dati, piemēram, politiskā piederība un sodāmība. Šīs darbības tiek veiktas, lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Darba devējam ir tiesības pieprasīt Sodu reģistrā izziņu par noteikta amata Pretendenta nesodāmību par beidzamajiem 12 mēnešiem, kā arī izpētīt publiski pieejamo informāciju (SIA “Lursoft IT”, VID, SIA “Creditreform Latvija”, SIA “Paus Konsults” u.c. datu bāzes) par Pretendentu, lai veiktu Pretendenta padziļināto reputācijas izpēti.
 

Personas datu saņēmēji

Mēs varam nodot Jūsu personas datus šādiem saņēmējiem:

  • Lai izvērtētu Pretendenta piemērotību un atbilstību vakancei Darba devējam ir tiesības nodot Pretendenta personas datus pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz kandidātu novērtēšanas un izvērtēšanas pakalpojumus par to informējot Pretendentu pirms datu nodošanas;
  • tiesībsargājošajām iestādēm, piemēram, policijai, taču tikai pēc pieprasījuma un tikai tad, ja to paredz normatīvais regulējums.

Minētie uzņēmumi var apstrādāt Jūsu personas datus tikai saskaņā ar mūsu norādījumiem. Papildus mums ir noslēgti atbilstoši līgumi par personas datu apstrādi.
 

Datu nodošana uz trešajām valstīm

Darba devējs nenodos Pretendenta personas datus ārpus Eiropas Savienības.
 

Datu ieguves avoti

Personas datu avoti:

  • Jūs kā pretendents patstāvīgi iesniedzat mums savus personas datus, piemēram, CV vai sarakste;
  • mēs varam lūgt sniegt atsauksmi par Pretendentu kādam no iepriekšējiem darba devējiem pēdējo 12 mēnešu periodā, vienojoties par to ar Pretendentu;
  • mēs varam pārbaudīt informāciju par Pretendentu biznesa un nodarbinātības mērķiem paredzētajos sociālajos tīklos, piemēram, LinkedIn;
  • atsevišķos gadījumos personāla atlases uzņēmumi;

publiskas datu bāzes.
 

Personas datu glabāšanas termiņš

Personas dati tiek glabāti līdz:

  • noteiktā apstrādes mērķa sasniegšanai;
  • ciktāl normatīvais regulējums nosaka Darba devēja pienākumu apstrādāt un/vai uzglabāt šādus datus;
  • ja apstrāde notiek, pamatojoties uz piekrišanu, personas dati tiek apstrādāti tik ilgi, kamēr sniegtā piekrišana ir spēkā un tā nav atsaukta.

Darba devējs saglabā Pretendenta personas datus 4 mēnešus pēc attiecīgas vakances konkursa beigām. Ja ir saņemta Pretendenta rakstiska piekrišana datu uzglabāšanai un iekļaušanai Darba devēja Pretendentu reģistrā, tad personas dati tiek uzglabāti 12 mēnešus pēc attiecīgās vakances konkursa beigām.

Ja Darba devējs nodibinās ar Pretendentu darba attiecībās, tad Pretendenta personas dati var tikt glabāti ilgāk un to apstrādei ir piemērojami Darba devēja iekšējie noteikumi un normatīvo aktu prasības. Piemēram:

  • saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumiem Nr. 690 “Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir arhīviska vērtība, un to glabāšanas termiņiem” dokumentu par darba tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu un izbeigšanu (rīkojuma dokumenti, darba līgumi un to grozījumi, uzteikumi un vienošanās par darba attiecību izbeigšanu), tiem pielīdzināti dokumenti un to reģistri, kas nepieciešami darba tiesisko attiecību administrēšanai glabāšanas laiks ir 75 gadi;

saskaņā ar Grāmatvedības likumu attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem glabāšanas laiks ir 10 gadi.
 

Personas datu drošība

Darba devējs nodrošina, pastāvīgi pārskata un uzlabo aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu Jūsu personas datus no nesankcionētas piekļuves, nejaušas nozaudēšanas, izpaušanas vai iznīcināšanas. Lai to īstenotu, Darba devējs pielieto mūsdienu tehnoloģijas, tehniskas un organizatoriskas prasības, t.sk., izmantojot ugunsmūrus, antivīrusu programmas, šifrēšanu.

Jūsu personas datu drošības incidenta gadījumā, ja tas radīs iespējami augstu risku Jūsu tiesībām un brīvībām, mēs nekavējoties paziņosim par to Jums, ja tas būs iespējams, vai informācija tiks publiskota mūsu mājaslapā, vai citādā iespējamā veidā.

Kādi normatīvie akti ir piemērojami?

Uz Pretendenta atlasi ir attiecināmi šādi normatīvie akti:

  • Vispārīgā datu aizsardzības regula;
  • Likums par fizisko personas datu apstrādi;

dažādas speciālās tiesību normas (piemēram, Darba likums, Pasta likums  u.tml.).
 

Jūsu tiesības

Normatīvais regulējums datu aizsardzības jomā piešķir Jums vairākas tiesības ietekmēt Jūsu personas datu apstrādi. Lai šīs tiesības īstenotu, lūdzu:

  • iesniedziet Darba devējam rakstveida iesniegumu klātienē (līdzi jāņem pase vai ID karte) vai;
  • nosūtiet  ar drošu elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu uz  gints.puskundzis@pasts.lv.

Pēc iesnieguma saņemšanas Darba devējs Jūs identificēs, proti, pārliecināsies, ka Jūs esat tā pati persona, par kuru uzdodaties, un sniegs Jums atbildi viena mēneša laikā.

Jums ir visas tiesības, ko garantē Vispārīgā datu aizsardzības regula, piemēram:

  • tiesībām piekļūt personas datiem un saņemt informāciju par to apstrādi;
  • tiesībām pieprasīt izlabot nepareizus, neprecīzus vai nepilnīgus personas datus, ierobežot to apstrādi;
  • tiesībām tikt aizmirstam;
  • tiesības uz datu pārnesamību;
  • tiesībām vērsies ar sūdzību Datu valsts inspekcijā (http://www.dvi.gov.lv/lv/funkcijas/kontaktinformacija/);
  • tiesībām atsaukt pierišanu. Pretendentam ir tiesības atsaukt piekrišanu savu personas datu apstrādei, ja pamats personas datu apstrādei ir piekrišana. Piekrišanas atsaukšanai Pretendents var izmantot šajā Paziņojumā noradīto Darba devēja kontaktinformāciju. Ja Pretendents atsauc piekrišanu savu personas datu apstrādei, kas nepieciešama, lai izvērtētu Pretendenta atbilstību izsludinātās vakances prasībām un Darba devēja darbā pieņemšanas kritērijiem, tad tas var ietekmēt Pretendenta novērtēšanas rezultātus, un Darba devējs nebūs atbildīgs par šādām sekām.

Papildu informācija pieejama Vispārīgajā datu aizsardzības regulā, kas atrodama pēc tiešsaistes: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32016R0679

Darba devējam ir tiesības veikt papildinājumus šajā dokumentā, publiskojot tās aktuālo versiju savā mājaslapā.

Vadlīnijas sadarbības partneru piesaistei

Vadlīnijas ir izstrādātas saskaņā ar Eiropas parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016.gada 27.aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasībām, lai pārliecinātos, ka sadarbības partneri spēs nodrošināt atbilstošas personas datu apstrādes prasības, tajā skaitā, garantējot to drošību.
 

   
Uz kādiem sadarbības partneriem šīs vadlīnijas attiecas?

Ar visiem sadarbības partneriem nav nepieciešams slēgt personas datu apstrādes līgumus, veikt atbilstības izvērtējumus par personas datu apstrādes prasību ievērošanu.

Piemēram: ja līgums tiek slēgts par telpu uzkopšanu, tas pēc būtības neattiecas uz personas datu apstrādi.

Vadlīnijas attiecas tikai uz tiem sadarbības partneriem, kuru pakalpojumi pēc būtības ir saistīti ar personas datu apstrādi.

Piemēram: IT atbalsts, informācijas sistēmu uzturēšana (var piekļūt iekšējām IT sistēmām un redzēt vai veikt kādas darbības ar tur esošajiem personas datiem), personāla atlases pakalpojumi (Pasta vārdā uzrunā kandidātus un apstrādā viņu personas datus), ārpustiesas parādu piedziņas kompānijas u.tml.

Pirms līguma noslēgšanas ar sadarbības partneri tiek aizpildīts                   VADLĪNIJU PIELIKUMS.

Kāda ir sadarbības partnera loma?

Pirms jebkura līguma noslēgšanas Struktūrvienības vadītājam, konsultējoties ar Pasta personas datu speciālistu, ir jāizvērtē, vai sadarbības partneris ir:

  • neatkarīgs pārzinis (piemēram, kredītiestādes, kuru darbību reglamentē normatīvais regulējums);
  • kopīgs pārzinis (personas datu apstrādes mērķi un veidi tiek noteikti kopīgi ar Pastu);
  • apstrādātājs (Pasta uzdevumā apstrādā personas datus, piemēram, IT pakalpojumi, personāla atlases pakalpojumi u.c.).

Ja sadarbības partneris ir kopīgs pārzinis, ir nepieciešams noslēgt līgumu saskaņā ar Vispārīgas datu aizsardzības regulas 26.pantu, kas atspoguļo kopīgo pārziņu attiecīgās lomas un attiecības ar datu subjektiem.

Ja sadarbības partneris ir apstrādātājs, ir nepieciešams noslēgt līgumu saskaņā ar Vispārīgas datu aizsardzības regulas 28.pantu.

jābūt iekļautiem līgumā par personas datu apstrādi ar apstrādātāju?

Pasts izmanto Pasta sagatavoto personas datu apstrādes līgumu vai izņēmuma gadījumā sadarbības partnera sagatavoto personas datu apstrādes līgumu, ja tas ir nepieciešams.

Abos gadījumos personas datu apstrādes līgumam ir jāatbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas 28.panta nosacījumiem, tajā skaitā:

  • jādefinē līguma priekšmets un apstrādes ilgums;
  • jādefinē pušu pienākumi un tiesības;
  • jānosaka apstrādes raksturs un nolūki;
  • jānosaka personas datu veidi un datu subjektu kategorijas.

Tāpat personas datu apstrādes līgumā ir nepieciešams ietvert norādi, ka:

  • apstrādātājs apņemas apstrādāt personas datus tikai atbilstoši Pasts rakstveidā noteiktajam personas datu nodošanas mērķim un saskaņā ar personas datu aizsardzības obligātajām tehniskajām un organizatoriskajām prasībām;
  • apstrādātājs nodrošina, ka personas, kuras ir pilnvarotas apstrādāt personas datus, tajā skaitā darbinieki, ir apņēmušās ievērot konfidencialitāti;
  • apstrādātājs nedrīkst nolīgt apakšapstrādātājus par to, neinformējot Pastu;
  • apstrādātājs dzēš vai nodod datus atpakaļ Pastam pēc līgumattiecību izbeigšanās;
  • apstrādātājam ir jāsadarbojas ar Pastu, lai nodrošinātu atbilstību personas datu aizsardzības prasībām, tajā skaitā, revīziju un pārbaužu ietvaros, lai nodrošinātu atbildes uz datu subjektu pieprasījumiem, veiktu novērtējumu par datu aizsardzību u.c.;
  • apstrādātājs apņemas personas datu pārkāpumu gadījumā, nekavējoties ziņot par personas datu aizsardzības pārkāpumiem Pastam;
  • apstrādātājs apņemas sniegt Latvijas Republikas Datu valsts inspekcijai tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus, kas saistīti ar personas datu apstrādi;

ieteicams iekļaut arī attiecīgās atbildības klauzulas vai prasības par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

Kādas ir prasības apstrādātājiem?

Pasts izmanto tikai tādus apstrādātājus, kas sniedz pietiekamas garantijas, ka tiks īstenoti atbilstoši tehniskie un organizatoriskie pasākumi tādā veidā, ka apstrādē tiks ievērotas Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības un tiks nodrošināta datu subjekta tiesību aizsardzība.

Lai pārliecinātos, ka apstrādātājs atbilst šīm prasībām, Pasts izmanto Vadlīniju pielikumā ietverto aptauju, kas potenciālajam sadarbības partnerim ir jāaizpilda pirms līgumattiecību uzsākšanas. Vēlāk aptauju var pievienot, kā pielikumu līgumam par personas datu apstrādi.

Personas datu apstrāde valstīs ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas

Pasts pēc iespējas izvēlas sadarbības parterus, kas apstrādā personas datus Eiropas Ekonomiskās zonas ietvaros.

Tikai izņēmuma kārtā ir pieļaujama sadarbība ar sadarbības parteriem, kas apstrādā personas datus ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas un šādos gadījumos ir jābūt atbilstošiem personas datu aizsardzības mehānismiem saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas V nodaļu, piemēram, lēmumam par aizsardzības līmeņa pietiekamību, līguma standartklauzulām, saistošiem uzņēmuma noteikumiem u.tml.


 

Ētikas kodekss

Ētikas kodekss ir būtisks organizācijas darbības vadlīniju dokuments, kas atspoguļo mūsu pamatvērtības, profesionālo atbildību un uzvedības principus. Mēs ticam, ka ētiskas vērtības veido stabilu pamatu uzticībai un ilgtspējīgai attīstībai.

Ar Latvijs Pasta ētikas kodeksu iepazīsties šeit.

Latvijas Pasts ir uzsācis dalību vairākās ES fondu programmās, un arī turpmāk plāno aktīvi iesaistīties un meklēt iespējas īstenot projektus ar ES fondu atbalstu ne tikai nacionālā līmenī, bet arī Eiropas Komisijas starptautiskajās programmās.   

Projekta nosaukums Projekta mērķis  Projekta īstenošana Projekta plānotās attiecināmās izmaksas Plānotais Eiropas Atveseļošanās fonda finansējums
Saules paneļu iegāde un uzstādīšana Lai veicinātu VAS "Latvijas Pasts" energoefektivitāti un ilgtermiņā samazinātu elektroenerģijas izmaksas, ar Eiropas Atveseļošanās fonda atbalstu Ziemeļu ielā 10, Lidosta "Rīga", Mārupes pagastā, Mārupes novadā tika iegādāts un uzstādīts saules paneļu komplekts ar jaudu 110 kW. 03/2023 - 02/2024 132 874,00 EUR 39 862,19 EUR
Datu glabātuves ar programmatūru iegāde Veicinot VAS "Latvijas Pasts" digitālo transformāciju un IT infrastruktūras paplašināšanu, ar Eiropas Atveseļošanās fonda atbalstu Ziemeļu ielā 10, Lidosta "Rīga", Mārupes pagastā, Mārupes novadā iegādāta un uzstādīta datu glabātuve ar diviem disku masīviem. 12/2023 - 02/2024 95 000,00 EUR 28 500,00 EUR
Sūtījumu apstrādes un piegādes procesa digitalizācija Ar Eiropas Atveseļošanās fonda atbalstu VAS “Latvijas Pasts” plāno veicināt uzņēmuma digitālo transformāciju, automatizējot vēstuļu sūtījumu apstrādi un šķirošanu, kā arī būtiski paplašinot pakomātu tīkla pārklājumu Latvijā. 12/2023 - 12/2025    

 

Pasta sūtījumu apmaiņa ar Ukrainu

Latvijas Pasts nodrošina pasta sūtījumu apmaiņu ar Ukrainu – sadarbojoties ar Polijas pasta uzņēmumu, sūtījumi uz Ukrainu tiek piegādāti pa sauszemes ceļiem. Šādā pašā veidā sūtījumi no Ukrainas tiek atgādāti arī saņēmējiem Latvijā. Tomēr lūdzam klientus rēķināties, ka ar sauszemes transportu, šķērsojot robežas, sūtījumu piegāde prasa ilgāku laiku. Tā kā Ukrainā risinās karadarbība, ne visās teritorijās sūtījumus ir iespējams piegādāt un saņemt. Pasaules Pasta savienība ir izteikusi atzinību Latvijai, Polijai un Slovākijai, kuru pasta dienesti šobrīd strādā sadarbībā ar Ukrainas pastu, lai nodrošinātu, ka militārās darbības netraucē starptautiskajai pasta apmaiņai ar šo valsti.

Vienkāršota personisko mantu saņemšana Ukrainas bēgļiem

Lai sniegtu atbalstu Ukrainas pilsoņiem, kuri izceļojuši no savas valsts Krievijas izraisītā militārā konflikta dēļ, ir noteikta vienkāršota kārtība, kā saņemt pasta sūtījumus ar personiskajām mantām.
Ja Ukrainas pilsonim no Ukrainas uz Latviju nosūta sūtījumu ar viņa personiskajām mantām, no Latvijas Pasta tiks saņemts aicinājums par muitojamu sūtījumu, taču muitas deklarācija nebūs jāaizpilda un nodokļi nebūs jāmaksā.

Šāda sūtījuma saņemšanai pasta nodaļā nepieciešams uzrādīt pasi vai citu derīgu personas apliecinošu dokumentu – Ukrainas ID vai Latvijā izsniegtu termiņuzturēšanās atļauju –, kā arī mobilā tālruņa numuru turpmākai saziņai ar Latvijas Pastu. Tiklīdz Valsts ieņēmumu dienests akceptēs, sūtījuma saņēmējs tiks informēts par sūtījuma izsniegšanu bez pakalpojuma un komisijas maksas.

Adresāts varēs uzgaidīt uz vietas pasta nodaļā, kamēr saziņā starp Latvijas Pastu un Valsts ieņēmumu dienestu tiks veiktas attiecīgās sūtījuma noformēšanas formalitātes, lai to izsniegtu saņēmējam, tomēr jārēķinās, ka šis process var prasīt līdz pat pusstundai vai nedaudz vairāk laika. Tāpēc otrs variants ir uzrādīt nepieciešamos dokumentus un informāciju pasta nodaļai, sagaidīt ziņu no Latvijas Pasta savā mobilajā tālrunī par to, ka sūtījums ir sagatavots izsniegšanai, un tad doties tam pakaļ.

 

Обмін поштовими відправленнями з Україною

Latvijas Pasts забезпечує обмін поштовими відправленнями з Україною – у співпраці з польською поштовою компанією посилки в Україну доставляються наземним шляхом. Так само посилки з України доставляються одержувачам у Латвії. Проте, просимо клієнтів враховувати той факт, що перетин кордону наземним шляхом потребує більше часу. Оскільки в Україні відбуваються військові дії, немає можливості доставляти та отримувати посилки у всі райони. Всесвітній поштовий союз висловив подяку Латвії, Польщі та Словаччині, чиї поштові служби нині співпрацюють з Поштою України, щоб гарантувати, що військові дії не завадять міжнародному обміну поштою з цією країною.

Спрощене отримання особистих речей для біженців України

Встановлено спрощені процедури отримання поштових відправлень із особистими речами для надання підтримки громадянам України, які покинули свою країну через воєнний конфлікт, спричинений Росією.
Якщо громадянин України надсилає посилку з України до Латвії зі своїми особистими речами, то буде отримано запрошення від Latvijas Pasts для отримання Посилки, що підлягає розмитненню, однак не потрібно заповнення митної декларації та не потрібно оплати мита.

Для отримання такого відправлення необхідно пред'явити на пошті паспорт або інший документ, що посвідчує особу – ID України або Посвідка на тимчасове проживання, видана у Латвії –, а також номер мобільного телефону для подальшого зв'язку з Latvijas Pasts. Як тільки Служба державних доходів дасть згоду, одержувач буде поінформований про видачу посилки безплатно та без комісії.

Отримувач зможе чекати на місці у поштовому відділенні, доки не будуть виконані відповідні формальності для обробки відправлення між Latvijas Pasts та Службою державних доходів, однак слід враховувати, що цей процес може зайняти до півгодини або трохи довше. Тому другий варіант – надати у відділенні пошти необхідні документи та інформацію, дочекатися повідомлення від Latvijas Pasts на свій мобільний телефон про те, що посилка готова до видачі, а потім забрати її.

Finanšu pakalpojumi

Kontu bezmaksas atvēršana Pasta norēķinu sistēmā

Latvijas Pasts bez maksas atver ukraiņu bēgļiem kontus Pasta norēķinu sistēmā. Konta atvēršanai nepieciešams personu apliecinošs dokuments – tā var būt Ukrainas pase, Ukrainas ID, Latvijā izsniegta termiņuzturēšanās atļauja. Latvijas Pasts ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencēta maksājumu iestāde, un maksājumu konts Pasta norēķinu sistēmā ļauj ikvienā pasta nodaļā ērti saņemt jebkura veida maksājumus, veikt pārskaitījumus uz juridisku un privātpersonu kontiem pasta nodaļās, kā arī kredītiestādēs Latvijā un ārvalstīs, iemaksāt un izņemt no sava konta skaidru naudu, apmaksāt rēķinus.

Naudas pārvedumi un Western Union naudas pārskaitījumi

Uz Ukrainu tiek pieņemti gan naudas pārvedumi, gan Western Union naudas pārskaitījumi. Latvijas Pasts nepieņem naudas pārvedumus un Western Union naudas pārskaitījumus uz Krieviju un Baltkrieviju kā arī neizmaksā no šīm valstīm saņemtos  naudas pārvedumus un pārskaitījumus.

 

Безкоштовне відкриття рахунку в Системі поштових платежів

Latvijas Pasts безкоштовно відкриває рахунки в Системі поштових платежів для біженців України. Для відкриття рахунку необхідний документ, що засвідчує особу – це може бути паспорт України, ID України, посвідка на тимчасове проживання, видана у Латвії. Latvijas Pasts є платіжною установою, ліцензованою Комісією ринку фінансів та капіталу, та платіжний рахунок у системі поштових платежів дозволяє легко приймати будь-які види платежів у будь-якому поштовому відділенні, здійснювати грошові перекази на рахунки юридичних та фізичних осіб у поштових відділеннях, а також кредитних установах у Латвії та за кордоном, вносити та знімати готівку зі свого рахунку, сплачувати рахунки.

Грошові перекази та грошові перекази Western Union

В Україну приймаються як грошові перекази, так і грошові перекази Western UnionLatvijas Pasts не приймає грошові перекази та грошові перекази Western Union в Росію та Білорусь, а також не виплачує грошові перекази, отримані з цих країн.

Solidaritātes pasākumi

Krievijas un Baltkrievijas preces un preses izdevumi netiek piegādāti un tirgoti

Latvijas Pasts no pirmajām Krievijas militārā iebrukuma dienām Ukrainā ir pārtraucis Krievijā un Baltkrievijā izdoto preses izdevumu piegādi Latvijas abonentiem, kā arī ir izņēmis šajā valstīs izdotos laikrakstus un žurnālus no pasta nodaļu sortimenta. Pasta nodaļās nav iespējams iegādāties arī Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces.

 

Товари та преса з Росії та Білорусі не доставляються та не торгуються

Latvijas Pasts з перших днів військового вторгнення Росії в Україну припинила постачання латвійським передплатникам преси, що видається в Росії та Білорусії, а також прибрала з асортименту поштових відділень газети та журнали, що видаються у цих країнах. Також не можна купити товари виробництва Росії та Білорусії у поштових відділеннях.

Filatēlija

Pastmarku bloks Ukrainas atbalstam – puse no tā pārdošanas tiek ziedota

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Latvijas Pasts Ukrainas atbalstam izdevis trīs pastmarku bloku un speciālu aploksni. Pastmarku bloka pārdošanas cena ir deviņi eiro, un 50% no tā realizācijas ieņēmumiem tiek ziedoti labdarības fonda Ziedot.lv Ukrainas atbalsta programmai. Ukrainas atbalstam veltītie filatēlijas izdevumi – pastmarkas, kupons un aploksne – veido vienotu patriotisku kompozīciju, kurā attēloti abu valstu neatkarības simboli – Neatkarības piemineklis Kijevā un Brīvības piemineklis Rīgā, Ukrainas un Latvijas valsts karogi, kā arī uzraksti ukraiņu un latviešu valodā: Mēs ar jums! un Slava Ukrainai! Pastmarku bloka plānotā tirāža ir 20 000 eksemplāru, bet aplokšņu tirāža – 800 eksemplāru.

Katras blokā iekļautās pastmarkas nominālvērtība ir 1,44 eiro, un to iespējams izmantot vienkāršas vēstules ar svaru līdz 20 gramu nosūtīšanai uz 2. un 4.grupas valstīm, kā arī citu sūtījumu apmaksai nepieciešamo pastmarku kombinēšanai.

Ukrainas atbalstam izdoto pastmarku bloku iespējams iegādāties šeit.

 

Блок марок на підтримку України - половина від його продажу спрямовується на пожертвування

У відповідь на вторгнення Росії в Україну Latvijas Pasts випустила блок із трьох марок та спеціальний конверт на підтримку України. Продажна ціна блоку марок становить дев'ять євро, а 50% виторгу від його продажу спрямовуються на програму підтримки України благодійного фонду Ziedot.lv. Філателістичні видання на підтримку України – марки, купони та конверти – утворюють єдину патріотичну композицію із зображенням символів незалежності двох країн – Монумент Незалежності у Києві та Пам'ятник Свободи у Ризі, державні прапори України та Латвії, а також написи українською та латиською мовами: Ми з вами! та Слава Україні! Запланований тираж блоку марок - 20000 прим., а тираж конвертів - 800 прим.

Кожна поштова марка, що входить до блоку, має номінал 1,44 євро і може використовуватися для надсилання простих листів вагою до 20 грамів до країн 2 та 4 групи, а також для комбінування необхідних марок для оплати інших відправлень.

Блок марок, випущених на підтримку України, можна придбати тут.

Aicinām jebkuru jautājumu vai neskaidrību gadījumā par Latvijas Pasta darbību un sniegtajiem pakalpojumiem sazināties ar Latvijas Pasta Klientu centru.

Latvijas Pasta Klientu atbalsta darbalaiks:

  • Pirmdien 8:00–20:00
  • Otrdien 8:00–20:00
  • Trešdien 8:00–20:00
  • Ceturtdien 8:00–20:00
  • Piektdien 8:00–20:00
  • Sestdien 9:00-17:00
  • Svētdien 9:00-17:00

Atbalsts jautājumos par pakomātiem un VISA maksājumu kartēm 24/7

 

Kā sazināties ar Latvijas Pasta Klientu atbalstu: